RPF STARPTELPA uzmanības centrā ir performances mākslas kā suverēnas mākslas formas attīstība laikmetīgā kontekstā. Performances māksla pēc definīcijas ir starpmediāla māksla. Tas nozīmē, ka starp iesaistītajiem medijiem un mākslas disciplīnām nav striktu robežu. Tā ir dažādu mākslu hibrīds un saplūsme (vizuālā māksla, fiziskais teātris, deja, mediju māksla u.c.), radot starptelpu jeb liminālo telpu. Šādā telpā parateatrālas, skaņas un/vai mākslas prakses, atbrīvotas no standartiem un tradīcijām, var attīstīt jaunas, eksperimentālas un iepriekš nepiedzīvotas mākslinieciskas formas.

Peformances būtiskākie mediji – mākslinieka klātbūtne, ķermenis, laiks un ilgums, telpa, attiecības ar skatītājiem – var tikt kombinēti ar mūziku, filosofiju, dzeju, tēlniecību, deju,
kinematogrāfiju, skulpturāliem objektiem/instalācijām, kā arī ne-mākslu, piemēram, ikdienā izmantojamiempriekšmetiem, iekārtām, instrumentiem. Atslēgas vārdi un tēmas: metamorfoze, sintēze, hibridizācija, asemblāža, brikolāža, kolāža.